Patreiz, kad rakstām šo dienasgrāmatu, ir 24. maija vakars un Lisabonā kādā viesnīcā netālu no lidostas televizorā tiek raidīts Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls. Kaut kā uzreiz radās laba sajūta, kad televizora ekrānā ieraudzījām pazīstamas sejas – Latvijas pārstāvjus Roberto, Jāni Vaišļu, Aleksandru Kurusova u.c.
Viesnīcā pie Lisabonas lidostas esam mēs - Sandra un Guntars, savukārt, Juris un Jānis ar īrētu mašīnu šajā brīdī ir Spānijā un dodas Gibraltāra virzienā, kur Guntars viņiem pa ceļam pievienosies. Rīt (25. maijā) Sandra dodas uz Rīgu, un tālāk vismaz kādu laiciņu ceļu mērosim trijatā. Tiešām grūti pateikt, vai smieties, vai raudāt, bet automašīna, ar kuru brauc Juris un Jānis vēl aizvien atrodas servisā un to sola savest pilnīgā kārtībā labi ja līdz nākamās nedēļas ceturtdienai vai piektdienai (29.,30. maijs). Bojātā turbīna tika nomainīta, bet diemžēl francūži tikai pēc tam atjēdzās, ka dators vienlaicīgi bija uzrādījis arī citus pakārtotus defektus, bet tā kā vajadzīgās detaļas atkal nav uz vietas un tās tiks sagādātas labi, ja nākam otrdien, autiņa remonts kārtējo reizi ievelkas. Francūžu neizdarības dēļ, kā arī pateicoties bardakam “Land Rover” sistēmā, mūsu braucienu esam iekavējuši par 8 dienām un domājam, ka kaut kas būs jāmaina ieplānotajā maršrutā. Par to mēs spriedīsim rīt, kad beidzot atkal satiksimies. Jurim un Jānim jebkurā gadījumā ir jāatgriežas Bordo, jo ir jāatdod nomātā mašīna. Bet ko nu par to, jo visumā viss ir labi un varbūt tā tam bija jābūt. Mēs cenšamies pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir, jo ir lietas, kuras mēs nespējam ietekmēt.
Šajās divās dienās Sandra un Guntars, nesteidzīgi braucot gar Portugāles Atlantijas okeāna piekrasti, ir mērojuši ceļu no Porto līdz Lisabonai. Ja brauc pa taisnāko un ātrāko ceļu, tad attālums starp šīm divām Portugāles pilsētām ir aptuveni 300 km, taču mēs kopumā nobraucām gandrīz 500 km. Centāmies nelaist garām nevienu ievērības cienīgu apskates objektu, jo mums jebkurā gadījumā līdz svētdienas rītam bija jāpaliek Lisabonā. Tas ir saistīts ar to, ka Lisabona izrādījās vienīgā tuvākā un sakarīgā lidosta, no kurienes bija iespējams svētdien par puslīdz pieņemamu cenu aizlidot uz Rīgu. Tā nu mēs Atlantijas okeāna piekrastē pabijām Miras pludmalē (Praija de Mira), kas pazīstama ar kāpām un meža rezervātu, Figeirā da Fožā (kūrorts un ostas pilsēta), Leirijā, kur apskatījām kādas bīskapa pils drupas. Apmeklējām apburošo pilsētu Obidušu (Obidos), kas atrodas kalna galā un kuras baltās mājas ieskauj 14. gadsimta mūri. Šo pilsētu kā kāzu dāvanu viens no Portugāles karaļiem uzdāvināja savai nākamajai sievai. Tad mēs nonācām Penišjas pilsētā (Peniche), kas atrodas uz okeānā iestiepta zemes raga un ir slavena ar saviem zivju restorāniņiem. Turpat netālu gleznainā okeāna krastā ir Portugālē labākais golfa laukums, kurš ir iekļauts pasaules labāko golfa laukumu trīspadsmitniekā. No Penišijas mēs devāmies tālāk uz Sintru, kur apskatījām mauru cietoksni un Portugāļu karaļu rezidenci Penas pili un tās parku. Tad caur slaveno vīnu pilsētu Kolarešu devāmies uz Rokas ragu, kas ir Eiropas kontinenta tālākais rietumu punkts. Uz Rokas raga 140 metru augstās klints atrodas bāka un paveras tik tiešām elpu aizraujoši skati uz lejā bangojošo okeānu un klinšaino krasta līniju. Pēc kāpelēšanas pa Rokas raga klintīm mēs gar piekrasti devāmies tālāk uz Lisabonu. Attālums no Rokas raga līdz Lisabonai ir aptuveni 30 km un praktiski visā piekrastē ir labiekārtotas pludmales, kurās ir vērojami daudzi sērfotāji, pūķotāji un citi ūdens sporta veidu aktīvisti.
Juris un Jānis pa to laiku mēģina atgūt iekavēto un no vakardienas (piektdienas) pēcpusdienas, kad viņi saņēma kārtējo “priecīgo” ziņu par automašīnas remonta rezultātiem, līdz šodienas (sestdienas) vakaram ir nobraukuši aptuveni 1100 km un pabijuši vairākās Spānijas pilsētās, ieskaitot Madridi. Ja Dievs dos, tad rīt Guntars viņiem pievienosies.
1) mazs nozīmē skaists un kvalitatīvs, jo kā teica viens pazīstams Šveices zinātnieks par Latviju: “small is beautiful”. Mums ir jāspēj novērtēt tas, ka nelielās valstīs cilvēki ir spējīgāki pielāgoties apstākļiem, iemācīties vairākas valodas un strādāt ātri, jo viņiem ir jāspēj konkurēt ar lielām valstīm. Te redzama zināma līdzība starp Latviju un Portugāli;
2) konstatējām, ka ir ļoti grūti atrast skaistas un nomaļas dabas ainavas, kas nebūtu tūristu pārplūdinātas. Valstis Eiropā ir blīvi apdzīvotas, kā arī blīvi apbūvētas. Mūsuprāt, daba, klusums un ainavu skaistums ir vērtības, kas Latvijai ir jāglabā kā acuraugs.
