Šajās divās dienās nekas īpaši jauns un ievērības cienīgs nav noticis. Sandra un Guntars atrodas Porto, savukārt, Juris un Jānis vēl aizvien nīkst Bordo un gaida, kad beidzot tiks saremontēta viņu automašīna. Mēs pieļaujam, ka stāsts par automašīnu daudziem jau sen ir apnicis, bet diemžēl šis ir mūsu projekta pēdējo nedēļu centrālais notikums, jo dēļ tā   ir ierobežotas mūsu tālākās braukšanas iespējas un līdz ar to arī projekta Eiropas posma īstenošana. No pirmdienas, kad remontam vajadzīgā detaļa beidzot uzradās, francūži tagad četras dienas mēģina to nomainīt. Kā noskaidrojām, “Land Rover” servisā Latvijā šis darbiņš prasītu 5 stundas. Ar francūžiem, savukārt, vistrakākais ir tas, ka no viņiem neko nevar saprast. Visu laiku ir tikai “sorry” un “sorry”, tad meistars saslimis, tad vēl kaut kas, un visu laiku sola, ka rīt mašīna noteikti būšot kārtībā. Un tā jau 4 dienas.                                            

    Tajā pašā laikā Sandra un Guntars, gaidot Juri un Jāni, ir krustām šķērsām izstaigājuši Porto. Jāpiezīmē, ka pati Porto pilsēta sastāv no vairākām pilsētām, kurai ir savi nosaukumi (Villa Nova, Matosinhos, Porto u.c). Laika apstākļi ir kontrastaini. Vakar bija mākoņains, bet silts. Šodien gan laiks varēja būt labāks – ir lietains, vējains un auksts (+14 grādi). Pati pilsēta ir izaugusi Doru upes stāvajos un klinšainajos krastos, kas, staigājot kājām, ir īpaši jūtams. Ievērības cienīgs ir vēsturiskais pilsētas centrs (Porto) un tās skaļais un krāsainais Ribeiras kvartāls gar upi. Pilsētas centram ir īpaša maģiska aura, taču tas prasīt prasās pēc kārtīgas restaurācijas. Šeit ik uz soļa ir dažādi krodziņi, veikaliņi, kuros var gan nopirkt, gan degustēt daudzos portvīnus, kuru izcelsme ir tieši Porto. Krogos un restorānos var nobaudīt svaigas zivis un citas jūras veltes. Tiek piedāvātas ēdienkartes vairākās valodās. Cilvēki ir ļoti laipni, atsaucīgi, daudzi runā angliski. Taksometri ir lēti. Dzīves līmenis gan, mūsuprāt, ir samērā atšķirīgs. Uz ielām var redzēt dažas dārgas automašīnas, bet pamatā droši varam apgalvot, ka Rīgā un Latvijā vidējais dzīves līmenis izskatās augstāks. Ja runā par dārgām mašīnām, tad tādu ekskluzīvu automašīnu daudzumu un dažādību, kā Rīgā, mēs neesam redzējuši nekur. Ja Rīgā “Porsche” džips, vai “Bently” ir absolūti ikdienišķa parādība, tad nedz Spānijā, nedz Portugālē mēs šādas mašīnas vispār neredzējām. Šeit pārsvarā visi brauc ar vismazākā izmēra “Opel”,”Wolsvagen” vai Japānā ražotiem auto. Šur tur pie dārgajām viesnīcām var manīt Mercedes.

    Kā jau minējām, vēsturiskais centrs Porto diemžēl ir diezgan nožēlojamā paskatā. Daudzās ēkas, kas izvietotas gar upi un veido galveno pilsētas panorāmu, izskatās, ka nav remontētas kopš to uzcelšnas. Tajās pārsvarā dzīvo trūcīgie ļaudis, un tā ir būtiska atšķirība starp Porto un daudzām citām pilsētām, tai skaitā Rīgu, kur vecpilsēta parasti ir viens no visekskluzīvākajiem rajoniem. Katram ēkas stāvam ir vairāki balkoniņi, uz kuriem gar upes krastu un šaurajās ieliņas vairākās rindās karājas raibu raibās drēbes un veļa. Varam pavērot, ko Porto iedzīvotāji valkā, un secināt, ka tiek ekonomēts arī uz veļas mazgātavu un ķīmisko tīrītavu izmaksām.

    Doru upi rotā vairāki ievērības cienīgi tilti un pilsētas augstākajā punktā vairāku stāvu terasēs ir izvietoti skaisti dārzi. Donnas Marijas tilta pamatkonstrukcijā ir liktas Eifeļa tolaik vēl revolucionārās idejas. Divstāvīgais tilts pa gabalu izskatās pēc trauslas metāla konstrukcijas, taču tā augšējā daļa kalpo par ceļu maziem pilsētas vilcieniem, bet pa apakšējo virzās automašīnās un gājēji. Lai pavērotu tiltus, upes izteku okeānā un pilsētu no ūdens iesakām ekskursiju ar kuģīti (10 eiro no cilvēka).

     Rīt, 23. maijā Sandra un Guntars dosies tālāk uz Lisabonu (300 km), apskatot savā ceļā vairākas pilsētas un vēsturiskos objektus. Cita starpā noskaidrojām, ka no Porto lidojums uz Rīgu ir ļoti dārgs (740 Ls), savukārt, no Lisabonas tas izmaksā apmēram 320Ls. Abos gadījumos nav tiešo reisu. Šāda cenu starpība laikam izskaidrojam ar to, ka šobrīd Porto notiek vairāki starptautiski pasākumi. Vienu gan varam pateikt, ka visur, kur darbojas lētās aviokompānijas, arī pārējās lidsabiedrības ir spiestas cenas pazemināt. Tā, ka A. Šlesera lēmums par lēto aviokompāniju ielaišanu Rīgas lidostā, mūsuprāt, ir bijis pareizs. Piemēram, no Glāsgovas un Dublinas, kur darbojas “Ryainer”, mūsu komandas biedriem nebija problēmu aizlidot uz Rīgu par 50 un 70 eiro. 

Tas šai reizei arī būtu viss.