Patreiz, kad rakstām šo dienasgrāmatu, ir 24. maija vakars un Lisabonā kādā viesnīcā netālu no lidostas televizorā tiek raidīts Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls. Kaut kā uzreiz radās laba sajūta, kad televizora ekrānā ieraudzījām pazīstamas sejas – Latvijas pārstāvjus Roberto, Jāni Vaišļu, Aleksandru Kurusova u.c.

10. maijs, protams, sākās ar to, ka Brestā tika sameklēts tuvākais “Land Rover” serviss. Servisu, kas strādā sestdienā, mums palīdzēja atrast caur  “Land Rover”  Eiropas palīdzības dienestu, kur līdz pat plkst. 9:00 no rīta pa telefonu atbildēja ļoti atsaucīga sieviete, kura mums visādi centās sniegt atbalstu. Pēc plkst. 9:00 viņas vietā uz darbu bija atnākusi kāda cita, kura, varētu teikt, pasūtīja mūs piecas mājas tālāk.

4. maijā mūsu ceļš caur Angliju turpinājās no Ventbridžas virzienā uz Jorku, kas ir Lielbritānijas ziemeļu apgabalu galvaspilsēta.  Jorka izceļas ar skaistu vēsturisko centru, kuru rotā izcila katedrāle - lielākais gotiskais dievnams visu Alpu ziemeļu pusē.

2. maijā, līdzīgi kā citas dienas, plkst. 9:00 pēc ātrām brokastīm mēs jau sēdējām mūsu mašīnās un turpinājām mūsu ceļu uz mājām. Dievs mums bija dāvājis kārtējo skaisto dienu – spīdēja saulīte, ārā bija kādi +14 grādi, un mūsu ceļš veda sākumā uz Franciju un tālāk cauri Lamanša jūras šaurumam pa Eiro tuneli uz Lielbritāniju.

Kuģojot ar prāmi, iepazināmies ar interesantiem tautiešiem – Latvijā un arī ārvalstīs labi zināmajiem autosportistiem brāļiem Traubergiem, tālbraucēju šoferi no Liepājas Vilmāru, stjuartēm no Ventspils. Izrādās, ka brāļi Traubergi jau vairākus gadus nodrošina Krievijas autokrosa komandas tehnisko apkalpošanu.

Ir 29. aprīļa dienas vidus un mēs projekta "Ceļš uz mājām" komanda - Juris, Jānis, Artūrs un Guntars sēžam uz prāmja Ventspils - Rostoka augšējā klāja un ķeram pavasarīgās saules starus. Prāmis Rostokā iepeld tikai 30. aprīlī plkst. 7:00 no rīta un jāsaka, ka uz šī prāmja īpaši darīt nav ko.

2008. gada 28. aprīlis un ir pienākusi tā diena kad projekts "Ceļš uz mājām" sāk īstenoties. Mēs šai dienai esam gatavojušies apmēram gadu un jāsaka, ka pēdējās nedēļas ir īpaši saspringtas, jo dzīve sastāv no tik daudziem sīkumiem, kuru paveikšana prasa daudz laika un enerģijas.